Latviešu ielas poētika

Par projektu

Projekts „Latviešu ielas poētika“ ir radoša un sabiedrībai veltīta Baltu vienības dienas atzīmēšanas iniciatīva, lai caur sienas gleznojumiem no jauna dotu jēgu un estetizētu Viļņas Latviešu (Latvių) ielas telpu, izceltu vietējās sabiedrības topogrāfiskās īpatnības, veicinātu lietuviešu un latviešu kultūru sakarus un aktualizētu ar Lietuvu saistītu zināmu latviešu dzejnieku daiļradi. Ideja par to dzima literatūras pētniecei, lietuviešu un latviešu kultūras projektu iniciatorei Viktorijai Jonkutei, apmeklējot Rīgas ielu mākslas festivālu, kurā savu daiļradi prezentēja arī grafikas dizainers Tads Bujanausks. Pēc kāda laika viņi abi nolēma radīt latviskas tematikas sienas gleznojumu Latviešu ielā Viļņā. Tā arī, atrodot gleznojumam piemērotu sienu bērnudārza un skoliņas „Vėžliukas“ teritorijā (īpašnieki ir Laimute un Jons Brazauski) un saņemot daļēju asociācijas LATGA atbalstu, 2021. gada pavasarī radās zīmējuma pirmā eskīze. Par galvenajiem gleznojuma akcentiem kļuva Rīgas panorāmas fragments un stilizēti rakstnieku Raiņa un Knuta Skujenieka attēli. 21. septembrī, pieminot Baltu vienības dienu, notika projekta prezentēšana sabiedrībai.

Gleznojuma saturs

Projekta ietvaros bērnudārza-skoliņas „Vėžliukas“ (Latvių g. 10-2, Viļņa) sānu arkveida siena bija apgleznota ar latviskas tematikas gleznojumu ar uzrakstu „Rīga–Viļņa, 2021“. Daiļdarbā ir atveidots Rīgas panorāmas fragments (Daugava, Vanšu tilts, tramvajs, vecpilsētas baznīcu torņi) un divu ievērojamu un ar Lietuvu saistītu latviešu rakstnieku Raiņa un Knuta Skujenieka stilizēti portreti. Izvēlēti zilgani, zaļgani pasteļtoņi ūdenim un debesīm, kā arī Latvijas karogā esošie karmīnsarkaņie toņi.
Rainis (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns, 1865–1929) ir ievērojamākais latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, literatūras klasiķis, sabiedrisks darbinieks, kultūras un simbolisks varonis. Dzejnieks ir vienmēr akcentējis baltu vienības ideju, teicis, ka pats ir pa pusei lietuvietis, intensīvi komunicējis ar ievērojamākajiem lietuviešu literatūras pārstāvjiem un sekojis aktualitātēm Lietuvas kultūras dzīvē. Šo draudzību lieliski parāda par dziesmu kļuvušais dzejolis „Brāļiem lietuviešiem“ (1922), tāpat arī viņa dramatiskā poēma „Daugava“ (1919) satur epizodes no Lietuvas vēstures. Lietuva, tās vēsture un folklora bija viens no rakstnieka daiļrades avotiem. Rainis arī vairākus gadus nodzīvoja Viļņā. Uz ēkas Pīlima ielā 26 un Mairoņa ielā 15 atrodamas viņam veltītas atceres plāksnes.
Knuts Skujenieks (1936–2022) ir mūsdienu latviešu dzejnieks, tulkotājs, poliglots, kultūras un sabiedrisks darbinieks. Rakstnieks daudzreiz ir uzsvēris savu draudzību ar lietuviešiem un saiknes ar Lietuvu: gan stāstīdams par sava tēva – lietuviešu literatūras tulkotāja ar Lietuvas pilsonību – Emīla Skujenieka dzīvi, gan par savu paša bērnību Latvijas–Lietuvas pierobežā. Viņa daiļradē bieži satiekam pierobežas, Mēmeles un baltu pirmvalodas motīvus. Knuts Skujenieks ir Lietuvas rakstnieku savienības goda loceklis un nopelnījis vairākus apbalvojumus: par lietuviešu dzejas tulkojumiem latviešu valodā ir kļuvis par festivāla „Poēzijas pavasaris“ laureātu, nopelnījis Jātvingu prēmiju, tāpat arī dzejnieks ir Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeņa virsnieks. Viļņas Literātu (Literatų) ielā ir pielikta viņam veltīta plāksne.
image
image
image
image
image

Autori

author photo

Viktorija Jonkute

Projekta vadītāja un iniciatore, literatūras zinātniece, Lietuviešu literatūras un folkloras institūta pētniece, dokumentālo filmu līdzautore, kopīgu lietuviešu un latviešu kultūras projektu dalībniece, tulkotāja no latviešu valodas, sk. Litbalt.
author photo

Tads Bujanausks

Grafiskais dizainers, ilustrētājs, programmas „Kauņa – 2022. Eiropas kultūras galvaspilsēta“ vizuālā tēla radītājs. Mākslinieks ir piedalījies gan personīgās, gan grupu izstādēs un radošās iniciatīvās Lietuvā un ASV, sk. tadasbujanauskas.com.

Jaunumi

news-image

Atklāšanas pasākums

2021. gada 21. septembrī, atzīmējot Baltu vienības dienu, projekts „Latviešu ielas poētika“ un radīts sienas gleznojums tika prezentēti sabiedrībai. Pasākumā piedalījās...

Latviešu iela

Jebkura lielāka pilsētas iela ir sabiedriska telpa, kurā pārklājas un tai piešķir jēgu politiski, sociāli un kulturāli aspekti. Latviešu iela atrodas Viļņas vēsturiskajā daļā, kultūras mantojuma aizsargātajā Žvērīna (burtiski 'zvērnīca') teritorijā. Te ielu veidošanās sākumi meklējami XIX gadsimta beigās. Latviešu iela ilgu laiku bija viena no senākajām un svarīgākajām rajonā. Pa to pilsētas iedzīvotāji un viesi devās uz ūdensdzirnavām vai ģenerālgubernatora rezidenci. Žvērīns veidojās kā piepilsēta kūrorts, kurā darbojās ūdens sanatorijas, ārstniecisko pelžu iestādes un pirts. Pašreizējais ielas nosaukums radās 1940. gadā (agrāk tā saucās „Dzielna“, proti, 'nodalošā'). Viļņā ir vairāk nekā desmit ielu nosaukumu, kas saistīti ar latviešiem vai citām baltu tautām un ciltīm. Trīs no tām atrodamas Žvērīnā – Latgaļu, Sēļu un Zemgaļu iela. Diemžēl Latviešu ielas nosaukums ir gandrīz zaudējis savu sākotnējo baltu toponīmisko nozīmi un bieži tiek negatīvi konotēts un sasaistīts ar politiskiem motīviem un vēstniecībām. Netālu, priežu ielokā, atrodas arī slavenā Viesu māja, kurā padomju laikos mēdza palikt ieradušies ievērojamākie politiķi. Bija piedāvājumi šo ielu nosaukt Borisa Ņemcova vārdā. Tādējādi ideoloģizēta un politizēta telpa kļūst slēgta, zaudē daļu no sava radošā potenciāla un sabiedriskās nozīmes. Tik un tā Žvērīns jau izsenis ir bijusi daudznacionāla un multikulturāla telpa. Tajā dzīvoja arī latvieši. Saskaņā ar arhīvos atrodamo informāciju pirmais latvietis uz dzīvi Žvērīnā apmetās un kļuva slavens jau XIX gadsimtā. Ceram, ka mūsu gleznojums patiks ne vien bērnudārza un skoliņas „Vėžliukas“ apmeklētājiem, Latviešu ielas iedzīvotājiem un ielu mākslas cienītājiem, bet arī viesiem no Latvijas.
image
image
image

Atbalstītāji un partneri

Suvenīri

Ja vēlaties iegādāties šokolādī individuālā iepakojumā, izgatavot suvenīrus ar mūsu radīto gleznojumu vai citādi sadarboties, aicinām rakstīt uz e-pastu viktorija.jonkute@gmail.com.
Pašlaik mēs piedāvājam:
image
image